Vertikālā datu bāze ir tā, kurā datu fiziskais izkārtojums ir kolonnu pa kolonnām, nevis pa rindām. Vertikālās datu bāzes dati nav sakārtoti horizontālās ierakstu struktūrās un apstrādāti vertikāli, bet gan sakārtoti vertikālās struktūrās, kas pazīstami kā predikātu koki vai P-koki, un apstrādāti horizontāli.
Datu ieguve
Horizontālās datu bāzes ir piemērotas lietojumprogrammām, kurās pieprasītais rezultāts ir horizontālo ierakstu kopums, bet mazāk - tādām lietojumprogrammām kā datu ieguve, kur pētniekus parasti interesē kodolīgi izteikti rezultāti. Savukārt P-koki ir labi piemēroti datu ieguvei. P-kokus parasti izveido, sadalot katru horizontālo ierakstu tabulas atribūtu vai kolonnu atsevišķos bitu vektoros vai masīvu datu struktūrās. P-koki var būt viendimensionāli, divdimensiju vai daudzdimensionāli; ja datu bāzē glabājamajiem datiem ir dabiski izmēri, piemēram, ģeotelpiskie dati vai ģeogrāfiskā informācija, P koka izmēri tiek saskaņoti ar datu izmēriem.
Izrāde
Datus vertikālā datu bāzē apstrādā, izmantojot ātrus loģiskos operatorus, piemēram, AND, OR, ekskluzīvos OR un papildinājumus. Turklāt, sakārtojot datus kolonnās, nevis rindās, ir iespējams izpildīt vaicājumus vai meklēt datus, nepiekļūstot cietā diska lapām, kuras vaicājums neietekmē, tādējādi palielinot datu izguves ātrumu. . Tas ir svarīgs apsvērums, kad datu ieguve notiek ļoti lielos datu krātuvēs.
Lapas lielums
Vēl viena vertikālo datu bāzu priekšrocība ir tā, ka tās ļauj datus uzglabāt lielās lapās. Liels lapas izmērs nozīmē, ka vienā lasīšanas operācijā var izgūt lielu skaitu atbilstošu datu vienumu. Turpretī viena lasīšanas operācija horizontālā datu bāzē izgūst ne tikai attiecīgos datu vienumus, bet arī atribūtus vai kolonnas, kas nav saistīti ar attiecīgo vaicājumu, un atbalsta mazus lapu izmērus.
Zinātniskie pielietojumi
Vertikālās datu bāzes pēdējos gados ir saņēmušas atkārtotu zinātnieku aprindu interesi. Vienlaicīgu lietotāju skaits zinātniskās datu bāzes lietojumprogrammās parasti ir daudz mazāks nekā komerciālās lietojumprogrammās, taču lietotāji mēdz iesniegt sarežģītākus, neparedzētus jautājumus. Turklāt zinātnisko datu bāzu lietojumprogrammām parasti ir jāsniedz automatizētāka atbilde uz sarežģītiem jautājumiem, jo trūkst datu bāzes un sistēmu atbalsta personāla. Zinātniskie lietotāji parasti izvēlas strādāt ar īpašām, iekšējām datorsistēmām, tāpēc zinātnisko datu bāzu lietojumprogrammām jābūt pārvietojamām starp dažādiem datoru modeļiem. Vertikālās datu bāzes ir labākas par visiem šiem skaitļiem nekā to horizontālie kolēģi.
