Nav iespējams pārvērtēt datortehnoloģijas dziļo ietekmi uz nodarbinātības tendencēm un darbaspēka struktūru mūsdienu ekonomikā. Domājot par pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, tajā pašā desmitgadē, kad datoru lietošana ASV pieauga no nedaudz vairāk nekā ceturtdaļas darbaspēka līdz gandrīz pusei, liecina Princetonas ekonomista Alana Krūgera pētījums, tādas karjeras jomas kā datorprogrammēšana tik tikko pastāvēja strādnieki pabeidza arī darbus, kurus mūsdienās ir automatizējuši datori. Datori ietekmē nodarbinātību, gan radot, gan iznīcinot darbavietas, bet vairāk nekā visu - mainot pieejamo darba veidu būtību.
Darba radīšana
Parasti datori, kas saistīti ar darba ražīguma pieaugumu, ļauj katram darbiniekam, izmantojot ātras tehnoloģijas, piemēram, e-pastu un interneta faktu pārbaudi, ar katru darba stundu paveikt vairāk. Lai arī produktivitātes pieaugums dažiem darba devējiem ļauj samazināt pieņemšanu darbā, realitāte ir tāda, ka produktīvāki darba ņēmēji ir labākas darbaspēka investīcijas, un darba devēji, kas interesējas par sava biznesa paplašināšanu, visticamāk pieņems darbā jaunus cilvēkus un paplašināsies. Datortehnoloģijas kā pati nozare rada darbavietas arī tādās jaunās jomās kā programmēšana, datorizēts dizains un animācija, interneta mārketings un tiešsaistes izdevējdarbība.
Darbu iznīcināšana
Kaut arī datori ir radījuši pilnīgi jaunas karjeras jomas, to ieviešana arī ir pametusi daudzus darbiniekus, it īpaši tādos mazkvalificētos darbos kā noliktavas darbinieki un pamata datu apstrāde, kurus vieni no pirmajiem aizstāja automatizētās datortehnoloģijas. Tādās nozarēs kā apstrādes rūpniecība, kas aug lēnāk un kam nepieciešami lieli kapitālieguldījumi, datoru radītie produktivitātes uzlabojumi var attaisnot atlaišanu ilgi pirms ir pieejams pietiekams kapitāls, lai ieguldītu darba vietu radošos uzlabojumos, piemēram, jaunās rūpnīcās.
Darbaspēka stratifikācija
Aplūkojot darbaspēku kopumā, viens no strīdīgākajiem jautājumiem saistībā ar datoru ietekmi uz nodarbinātību ir tas, ka tiek radītas un iznīcinātas darbavietas dažādos ekonomikas galos. Datori mēdz radīt augsti apmaksātus, ar augstu kvalifikāciju saistītas tehniskas darbavietas un iznīcināt zemu apmaksātas, zemas kvalifikācijas darba vietas. No sociālā viedokļa problēma ir tā, ka zemas kvalifikācijas darbiniekiem parasti nav nepieciešamo darba apmācību, lai meklētu izveidotās augstas prasmes darba vietas, un, ja vien sabiedrība iegulda ekonomikas augšgalā gūtos labumus, mainot šo situāciju, darbaspēks kļūst arvien polarizētāks.
Papildu apsvērumi
Papildus datoru ietekmei uz mūsu darbavietām ierīces maina arī to, kā mēs darām savu darbu. Kopā ar informācijas tehnoloģiju rīkiem, piemēram, interneta ziņojumapmaiņu un failu pārsūtīšanu, datori ļauj lielāku elastību darba kārtībā. Šī elastība var uzlabot dzīves kvalitātes faktorus darba ņēmējiem ar tādām sistēmām kā interneta ārštata pakalpojumi, tāldarbs un spēja strādāt starptautiskā līmenī, taču tas rada arī tādus riskus kā darba drošības trūkums, mazākas iespējas mijiedarbībai ar vienaudžiem un kolēģiem un ierobežotas iespējas saņemt tādus pamata pabalstus kā veselības apdrošināšana.
